Supervaroņu vēstules #018
Ko var iemācīties 24h sacensībās?
Čau, te Andris! Pagājušo nedēļas nogali pavadīju Polijā, kur norisinājās Ultrapark Weekend sacensības 24h, 48h un 100km skriešanā. Tiesa, ne kā skrējējs. Sākoties šim gadam, es kā vienu no mērķiem 2026. gadam uzstādīju būšanu klāt pēc iespējas vairāk dažādās sacensībās kā skatītājam. Jāsaka, ka līdz šim man ar šī mērķa izpildi bija klājies vāji (kaut vai nebūšana R-V), tomēr beidzot es saņēmos un biju klāt, lai pavērotu, kas notiek šādās sacensībās un pie reizes arī atbalstītu savu audzēkni Sigitu viņas ceļā uz Latvijas rekordu 24 stundās. Šoreiz līdz rekordam tikt neizdevās un tā vietā nācās samierināties “tikai” ar 2. vietu sacensībās, bet, pat ja Sigita savu mērķi nepiepildīja, man tas atnāca ar uzviju. Domāju, ka tik daudz iemācījies 24h laikā nebiju sen, un tas ir kaut kas, kas man ļaus kļūt par labāku treneri un atbalsta personu nākotnē. Gan kopumā, bet jo īpaši Sigitai, jo nekas neatsver to, kā redzēt konkrēto skrējēju darbībā. Tur var redzēt stratēģiju klātienē, var redzēt uztura plāna realizēšanu, var redzēt, kā izskatās pēc vienas, desmit un divdesmit četrām stundām. Laikam ejot var saprast, kas motivē kustēties uz priekšu un kā dabūt smaidu un kustību uz priekšu pat tad, kad tas ir pēdējais, ko skrējējam gribās darīt. Kādā brīdī atbalsta teltī uzpeldēja jautājums, vai labam trenerim ir arī jābūt konkrētā sporta fanam, un visi kopīgi vienojāmies, ka jā. Tobrīd pašamierināti nodomāju, ka es tāds esmu, bet, esot jau mājās, es sapratu, ka patiesībā nekad neesmu bijis šīs skriešanas sadaļas fans, es gandrīz neko par to nezinu. Es ļoti daudz sekoju taku skriešanai, salīdzinoši daudz zinu arī par to, kas notiek Backyard ultra pasaulē, 100km skrējienos un maratonu pasaulē, bet 24h un 48h formātam es nesekoju līdzi vispār, un manā info burbulī info par šādiem skrējieniem praktiski nenonāk. Līdz ar to nav brīnums, ka es nemaz nezināju, ka šī konkrētā trase ir ar daudz izciliem rezultātiem un nav brīnums, ka nepazinu sacensību uzvarētāju un biju pārsteigts, ka viņa pēc finiša sēdēja un parakstīja savas grāmatas (arī dažiem 48h skrējējiem, kuri tobrīd vēl turpināja savu distanci). Tas jau droši vien arī izskaidro, kāpēc es tik daudz iemācījos, man viss šis bija jauns. Tāpēc jābeidz būt slinkam un jāplāno šādi braucieni biežāk.
Ultrapark Weekend 2026 rezultāti.
Treniņu lietas
Andris: Kā jau minēju ievadā, sekojot klātienē 24h sacensībām Polijā, es iemācījos daudz jaunu lietu. Mēģināšu daļu no tām šeit uzskaitīt. Ne viss ir pilnīgs jaunums man pašam, dažas lietas drīzāk labs atgādinājums vai vienkārši interesanti. Te arī jāņem vērā, ka šie novērojumi ir balstīti uz dažiem cilvēkiem.
Jau dažas minūtes pēc starta man tika norādīts uz galveno favorīti (Patrycja Bereznowska), kura noteikti uzvarēšot. Tā arī beigās bija, lai arī sākumā viņa nebija pat tuvu pirmajām vietām un tā vietā vienkārši skrēja savu skrējienu. Arī vīru konkurencē vēlākie uzvarētāji sākumā nemaz pa priekšu neskrēja. Tikmēr gandrīz visus sākotnējos līderus piemeklēja līdzīgs liktenis: viņi vai nu izstājās, vai arī finišu sasniedza krietni zemākā pozīcījā. Arī Sigita sāka līdzīgi kā līdere un vēlāk ļoti pakāpās pa pozīcijām.
Jau pirmajā aplī likās ļoti uzkrītoši, ka gandrīz neviens neskrien atsperīgi. Piemēram, tā pati sieviešu uzvarētāja Patrycja ne tikai neskrēja atsperīgi, bet ik pa pāris soļiem varēja dzirdēt, kā viņas apavi šļūc pa zemi. Arī par kādu citu leģendāru asfalta ultru skrējēju Camille Herron ir līdzīgi stāsti un arī viņas tehnika neizskatās klasiski skaisti. Bet, iespējams, ka šādās distancēs tieši šāda tehnika ir pati efektīvākā un ļauj kvalitatīvi kustēties daudzas stundas.
Ēšanas arsenāls šajā skrējienā tika novērots ļoti plašs. Ja vēlreiz atgriežamies pie Patrycja, tad viņa gandrīz nemaz neēda želejas un tā vietā viņai karotē vai uz kociņa tika pasniegti dažādi ēdieni. Uz citiem galdiem ļoti dažādi produkti. Skaidrs, ka šāds formāts, kur ik pa 10 minūtēm esi atkal pie sava galda, arī ļauj nedaudz vairāk izpausties. Vislabāk patika viens galds, kur visi dzērienu un ēdienu iepakojumi bija zilā krāsā. Noteikti paši pat nebija to pamanījuši.
Šis tāds vairāk filozofisks. Ļoti viegli ir palaist garām to mirkli, kad ir sākusies šķietami nenovēršamā lejupslīde. Vienā mirklī apļi ir salīdzinoši vienādi, bet skaidrs, ka kaut kādas nobīdes jau vienmēr ir vai nu tualetes, vai kāda cita sīkuma dēļ. Tāpēc tad, kad daži apļi ir bijuši nedaudz lēnāki, pat nešķiet, ka kaut kas ir nogājis greizi, tomēr dažus apļus vēlāk saprotot, ka situācija turpina pasliktināties, visticamāk jau ir par vēlu, lai šo tā pilnībā atrisinātu. Bet, ja šo pamanītu nedaudz ātrāk, tad, iespējams, varētu vismaz daļēji šo risināt. Tas patiesībā arī no iepriekšējās pieredzes taku skriešanā ļoti biežs scenārijs. Atskrien vēl šķietami nenolūzis skrējējs, bet jau ar palielām noguruma pazīmēm. Visiem ir nelāga priekšnojauta, bet tā vietā, lai risinātu, skrējējs tiek veikli aizdzīts tālāk un nedaudz vēlāk izbeidzās. Bet varbūt tā vietā varēja kaut ko saglābt?
Šis skrējiens notika parkā, kur ir diezgan daudz koku. Tas nozīmē, ka GPS datiem gandrīz nevar uzticēties. Mēs rēķinājām, ka uz 30 kilometriem ir viens ekstra kilometrs pulkstenī. GPS kļūdu dēļ arī temps, kas parādās pulkstenī, ir kļūdains, tādēļ ir grūti saprast, kāds tad ir tas reālais temps, ar kuru kustās. Tāpēc šeit visdrošākais ir vadīties tikai pēc apļa datiem. Apļa garums ir zināms un vidējo tempu var salīdzinoši viegli izrēķināt.
Sigita un viņas komanda
Supervaroņu sarunas #126
Andris: Šajā reizē pamatīgi iztirzājām manu skrējienu Augstrozes Stirnu Bukā. Pēdējā laikā daudz slimoju (joprojām), tad nu sanāca, ka uz starta līnijas izgāju slims. Skaidrs, ka nekas baigi labais tur nesanāca, bet procesā gūtas daudzas mācības, kas var noderēt arī citiem. Un cerams, ka pats arī būšu sadzirdējis nākotnes vārdā.
Skaties un klausies sev ērtākajā platformā:
Nedēļas tēma
Andris: Šajā nedēļas nogalē Slovēnijā norisināsies Eiropas čempionāts taku skriešanā. Šī nav pirmā reize, kad Eiropas čempionātā ir Latvijas izlase, bet šī noteikti ir reize, kad mūsu sastāvs ir viskuplākais. Uz Eiropas čempionātu dosimies sešu skrējēju sastāvā. Piektdien 8.9km garajā Uphill distancē dosies Daina Saltuma un Gvido Kalniņš. Sestdien 52km garajā Trail distancē startēs Agate Armane, Ivita Šale, Edgars Daugulis un arī es, Andris Ronimoiss. Savukārt svētdien 13km garajā Up and down distancē atkal dosies Daina Saltuma un Gvido Kalniņš. Visiem Latvijas izlases pārstāvjiem jau ir iepriekšēja pieredze pasaules čempionātos, kas noteikti ļaus kvalitatīvāk pieiet startiem. Man pašam gribētos, lai šis ir kā solis uz to, ka turpmākajos Eiropas čempionātos esam pārstāvēti regulāri un tā ir daļa no Latvijas taku skriešanas cikla, līdzīgi kā tas ir ar pasaules čempionātiem. Sekojiet Taku skriešanas apvienības profilam Facebook, lai uzzinātu par līdzi sekošanas iespējām un turiet īkšķus, lai mums tur sanāk noskriet savus labākos skrējienus.
Anetes ceļš līdz skriešanai: 8. nedēļa
Anete: Šī varētu būt viena no pirmajām reizēm, kad piesēžos atskatīties uz aizvadīto nedēļu un nav nekā tāda revolucionāri jauna, ko uzrakstīt. Nu jā, pabeidzu pirms nedēļas sākto grāmatu un iesāku divas citas, spēju saliekt celi līdz ~135°, pamazām progresēju tajā, ko spēju izdarīt vingrošanā, aizvien biežāk vispār aizmirstu, ka man ir operēts celis. Principā nebūt ne slikts progress precīzi divus mēnešus pēc operācijas, kas liekas reizē tik daudz un maz.
Šajā nedēļā arī neuzstādīju nekādus jaunus treniņstundu rekordus, drīzāk pat pretēji - kāzu un meitas slimošanas dēļ sanāca apjoma ziņā pieticīgāka nedēļa, taču uztvēru šo kā iespēju atpūsties no brīžiem tik mentāli nomācošās rehabilitācijas un vienkārši būt mierā. Nākamajā nedēļā gan atkal esmu apņēmības pilna vairāk pavadīt laika uz velo un fizioterapeita vizītē tikt pie lēruma jaunu uzdevumu, ar ko sevi un celi izaicināt.
Kas pievērsa mūsu uzmanību?
Skaties: Ultra Trail Australia by UTMB sacensību atskats. Pirmais UTMB kanāla garais video šogad.
Klausies: Par ogļhidrātiem ultrās. Arī par nesen veiktu pētījumu skatoties, vai ir atšķirība starp 90 un 120 ogļhidrātiem stundā.
Lasi: Lauren Fleshman - Good for a Girl: A Woman Running in a Man’s World. Laba lasāmviela par to, ko nozīmē būt sievietei skrējējai un kurā ikviens sportists, treneris, vecāks varēs paņemt ko vērtīgu.
Nedēļas kalendārs
- 3. jūnijā plkst. 19.00 Supervaroņi vingro
- 5. līdz 7. jūnijs Eiropas čempionāts taku skriešanā
- 6. jūnijā plkst. 15.00 Vilkaču maratons
Supervaroņi skrien (nākamajās četrās nedēļās): Eiropas čempionāts taku skriešanā (Slovēnija), Vilkaču maratons (Tukuma novads), Latvijas orientēšanās čempionāts sprintā (Sabile), Ventspils pusmaratons (Ventspils), Dolomiti Extreme Trail (Itālija), Andorra by UTMB (Andora), Jukola (orientēšanās, Zviedrija), Stirnu Buks 4.posms (Liepāja), Mont-Blanc Marathon (Francija), Lavaredo Ultra trail by UTMB (Itālija), Eiropas čempionāts rogainingā (Čehija).
Tas šajā nedēļa viss. Ja tev patika, padalies ar draugiem. Tiekamies takās!