Supervaroņu vēstules #006
No Kanārijām līdz aukstajai Parīzei
Čau, te Andris! Ziemas klasika Transgrancanaria ir galā, un, kā jau katru gadu, arī šogad šīs sacensības pulcēja skrējējus no visas plašās pasaules, arī Latvijas. Karaliskajā, 126km garajā Classic distancē uzvarēja pāris - Henriette Albon un Jon Albon. Taku skriešanā ir ļoti daudz spēcīgu pāru, kas šādi varētu, tomēr nemaz tik bieži par šādiem gadījumiem nedzird. Abi savu pārsvaru sāka iekrāt aptuveni maratona distances attālumā no finiša. Jon ātri izveidoja 5-8min handikapu un principā bez lielām problēmām noturēja līdz beigām. Tikmēr Henriette savu pārsvaru ne tikai izveidoja, bet to dubultoja, trīskāršoja un arī tad vēl nebija gana un finišu sasniedza vairāk kā pusotru stundu pirms tuvākajām sekotājām, turklāt ieskrēja arī vīru top10. Vai tas Albonus padara par stiprāko pāri taku skriešanā? Vismaz šobrīd jā, bet, lai to noskaidrotu precīzāk, būtu jārīko pāru sacensības. Un konkurence būtu liela: Katie Schide un Germain Grangier, Emelie Forsberg un Kilian Jornet, Jessica Brazeau un Jim Walmsley nāk prātā kā pirmie kandidāti uz uzvaru, bet vēl jau ir Mityaev pāris, Roche pāris un vēl noteikti vesels bariņš pāru, par kuru eksistenci man un citiem (cerams, ka vismaz pāris pats zina) nav zināms. Vēl kāds interesants notikums bija tās pašas distances sieviešu finišā. Vēl mazpadsmit kilometrus pirms finiša tobrīd trešajā vietā esošā šveiciete Melanie Delasoie atpalika no otrajā vietā esošās spānietes Claudia Tremps vairāk kā desmit minūtes (iepriekš distancē bija 40min starpība), tomēr noķēra viņu un abas finišam tuvojās kopā. Kādus 400m pirms finiša spāniete vilka ārā nūjas, lai pārvarētu pēdējo kāpumu (burtiski 3m kāpums), un tajā brīdī šveiciete aizskrēja pa priekšu. Tiesa, pēc kāpuma viņa spānieti sagaidīja, un abas finišēja kopā. Un, kā jau ierasts taku skriešanā, tas uzreiz rada jautājumus, vai tomēr nevajadzētu sacensties līdz galam. Kā skatītājam man gribētos, ka nav šādu kopīgo finišu, bet kā skrējējs es ļoti labi saprotu šo situāciju. Kad esi izgājis cauri 126km skrējienam gandrīz 17h garumā, liekās forši dalīt savu nogurumu un sāpi ar kādu, kurš arī gājis cauri visam tam pašam.
Transgrancanaria rezultāti un Supervaroņu sniegums:
126km Classic
47km Maraton
Nedēļas tēma
Andris: Transgrancanaria ir sacensības, kur laikapstākļi vienu sacensību ietvaros var ļoti dramatiski atšķirties. Pats esmu šajā trasē skrējis reizē, kur startā ir +15 grādi, nakts vidū kalnos ir +3 grādi, bet, tuvojoties finišam, ir +30 grādi. Tāpat arī reizē, kad distances pirmajā pusē ir spēcīgs vējš un lietus, bet pēdējos 30 kilometros nav neviena mākoņa un saule silda kā uz pannas. Ne velti mani vecāki, kas mani atbalstīja kontrolpunktos manā pirmajā TGC pieredzē, uz nākamo gadu ņēma līdzi ziemas jakas (un noteikti bija vienīgie tādi dīvaiņi visā lidmašīnā). Šādās sacensībās ir ļoti grūti notrāpīt ar pareizo ekipējumu pareizajos brīžos. Arī šoreiz bija vairāki gadījumi, kad top sportisti bija spiesti izstāties hipotermijas (ķermeņa atdzišanas) dēļ, un noteikti vēl kaudzīte ar gadījumiem, kad pēc nosalšanas laicīgi netika novilktas liekās kārtas un tā dēļ tika pārkarsts (šogad gan nebija īpaši karsts). Tā, piemēram, Tom Evans un Katarzyna Dombrowska abi bija kādā brīdī sacensību vadībā, bet abi bija spiesti izstāties, jo netika galā ar aukstumu. Kas interesanti, tāds Evans pirms pusgada UTMB ietvaros tieši ļoti labi tika galā ar šo elementu un aukstumā dominēja. Uztrenēt šādas pārmaiņas temperatūrā ir grūti, tāpēc ļoti svarīgi šādās reizēs ir sekot līdzi tam, kas notiek apkārt un attiecīgi pielāgot ekipējumu. Ultrās tas nemaz nav tik viegli, jo ilgās stundas uz kājām jau prasa ļoti lielu uzmanības devu, paralēli vēl jāēd, jādzer un jāseko marķējumam. Tomēr, ja neizseko apkārt esošajiem apstākļiem, tad var gadīties, ka jāmaksā ar izstāšanos. Es primāri cenšos nesaģērbties par biezu. Parasti šādu sacensību starta brīdī liekās, ka ir auksts, bet, tiklīdz sāc skriet, tā izrādās, ka tie +10 grādi ir patiesībā gana silta temperatūra, lai skrietu t-kreklā un šortos. Visas ekstra kārtas ātri sāk traucēt. Naktī un aukstumā es parasti izvērtēju, kur es atrodos un cik ilgi šādi apstākļi varētu būt. Ja zināms, ka tuvākās pusstundas laikā sanāks atkal nonākt siltākā vietā, piemēram, būs noskrējiens uz ieleju, tad parasti nemaz nevelku virsū ekstra kārtu un nedaudz paciešos. Bet, ja zinu, ka aukstums būs ilgstošs, tad labāk uzreiz saģērbjos kārtīgi, lai parūpētos, ka tas mani neietekmēs. Šeit ļoti palīdz uzroči, tos var ātri uzvilkt augstāk vai zemāk atkarībā no gaisa temperatūras. Visgrūtāk man pašam ir notrāpīt ar lieko kārtu novilkšanu. Piemēram, tāda TGC gadījumā, gandrīz vienmēr karstums ieslēdzās precīzi vienā un tajā pašā vietā. Taču, ieskrienot siltākajā klimatā, vēl ir auksti, jo tikko vēl ir bijis diezgan vēss, tāpēc gribas palikt siltajā jakā. Parasti tas beidzās ar to, ka dažus kilometrus vēlāk jau ir tik karsti, ka sanāk par to maksāt ar pārkaršanu. Un tad jau pēdējie kilometri distancē ir tīrās mokas, jo tur pārkarsušo ķermeni vairs nav, kur atdzesēt. Tāpēc svarīgi jau pirms starta izpētīt, kāda būs gaisa temperatūra dažādās trases vietās un pieņemt lēmumus, kādas apģērba kārtas katrā no vietām tiks lietotas. Noteikti laba ideja ir uz kontrolpunktiem (ja tas atļauts) nosūtīt sausu drēbju kārtu, kas tādā reizē kā šī, kad augšā kalnos ir ļoti auksts, var palīdzēt atgūt siltumu un kvalitatīvi pabeigt sacensības.
Supervaroņu sarunas #114
Andris: Noskrējām Ziemu Talsos un par to arī parunājām podkāstā. Runājām arī par lietām, kas vēl būtu jāsatrenē līdz mūsu pirmajiem lielajiem startiem pavasarī, kas ir jau pēc mēneša. Bet vispār epizodi sākām, spriežot par to, cik ilgi pēc sacensībām jāpaiet laikam, lai tās aizmirstos un gribētos atkal. Skaidrs, ka te jau dažādi tie scenāriji, bet mana maratona gadījumā vajadzēja tieši trīs mēnešus, lai es atkal iedomātos, ka varbūt noskriet maratonu nebūtu nemaz tik slikti.
Skaties un klausies sev ērtākajā platformā:
Nedēļas produkts
Anete: Gluži kā garos ziemas mēnešus nemitīgi čīkstējām par mūžīgo ziemu, tā tuvāko laiku sajūsmināsimies par pavasari. Turklāt pavasaris ir iesācis gana saulaini, kas nozīmē, ka daudz biežāk tiek izmantotas saulesbrilles. Pēdējā laikā visvairāk esmu iecienījusi Goodr saulesbrilles, jo tās ir glītas un valkājamas arī ikdienā, pietiekami lētas, lai nebūtu žēl tās saskrāpēt, un - pats galvenais - labi turas uz sasvīduša deguna arī ātros noskrējienos pa takām, kas varētu būt pats svarīgākais. Modeļu nosaukumi arī lieliski.
Atpakaļmetiens
Andris: Ārā ir pavasaris un tas atsauc atmiņā kādu citu pavasari. Bija 2018. gada marts, un es devos uz Parīzi, lai baudītu, jā jūs uzminējāt - pavasari. Plāns to darīt bija Paris Eco Trail 78km distancē. Tik izrādās, ka pavasaris par Parīzi bija aizmirsis. Vismaz sacensību dienā noteikti. Starts pēcpusdienā, tāpēc, neskatoties uz to, ka no rīta solīja nedaudz vēsāku un lietaināku, secināju, ka solītie 8 grādi ir pietiekami silts, lai varētu skriet t-kreklā un līdzi paņemtajā lietus jakā. Un bija jau arī forši. Skrēju caur smukiem Parīzes piepilsētu parkiem un mežiem, baudīju to, ka esmu līderu grupā, tik dubļi nedaudz traucēja. Tiesa, mani prieki nebija ilgi, jo vienā brīdī sāka snigt. Un tā spēcīgi. Vēl tagad atceros, ar kādu skaudību vienā no kontrolpunktiem skatījos, kā citi konkurenti pārvelk siltākas drēbes, bet man tādas greznības nav, jo atbalsta komanda nav atbraukusi līdzi. Tā nu es tur pārsalis un slapjš klemberēju pa sniegu un dubļiem un cerēju reiz nonākt Parīzē. Beigās jau sagāja. Jau skrienot Parīzē, gar Sēnas krastiem, es visu laiku priekšā redzēju trešajā vietā esošo norvēģi, tomēr, lai kā arī es censtos, neko tuvāk es viņam netiku un dabūju samierināties ar koka medaļu. Šīs noteikti ir sacensības, kur man ir bijusi episkākā finiša vieta (Eifeļa torņa kaut kādā tur līmenī) un apbalvošana (arī tajā pašā līmenī), bet ar visu to mana galvenā atmiņa ir par to, cik ļoti man bija auksti.
Kas pievērsa mūsu uzmanību?
Skaties: Dāvja atskats uz pēdējo NZ posmu
Klausies: TGC uzvarētāju stāsts
Lasi: Stirnu Buka jaunais nolikums
Nedēļas kalendārs
- 11. martā plkst. 19.00 Supervaroņi vingro
- 15. martā plkst. 10.00 Supervaroņu koptreniņš Siguldā - Šajā reizē kalnu atkārtojumi Krimuldas serpentīnā, kur mācīsimies pēc kāpuma pārslēgties uz līdzenu segumu.
Supervaroņi skrien (nākamajās četrās nedēļās): Romas maratons (Itālija), Chianti by UTMB (Itālija), Sciacche Trail (Itālija), Tenerife BlueTrail by UTMB (Spānija), Stirnu Buks 1.posms (Tērvete), Berlīnes pusmaratons (Vācija), Dzintaru O-Cup (Roja), Rīgas Pavasara Leģendu rogainings (Rīga), Kurzemes pavasaris (Tukums)
Jautrībai
Tas šajā nedēļa viss. Ja tev patika, padalies ar draugiem. Tiekamies takās!